History Makers | Liecības

Logins

draugiem.lv

Reģistrācija

Kopš 2006. gada ziemas sākuma, kad “Norkalnos” notika pirmā lūgšanu nometne, līdz šim 13 nometnēs piedalījušies vairāki simti jauniešu no dažādām Latvijas pilsētām, draudzēm un konfesijām. Dievs katrā nometnē ir darījis ko īpašu – ir jaunieši, kuri pirmo reizi šeit piedzīvoja Dievu un izlēma sekot Viņam, un ir daudzi jaunieši, kurus Dievs uzrunāja, atjaunoja un aicināja būt lūgšanu cilvēkiem, kuri pieņēma svarīgus lēmumus kaut ko mainīt savā dzīvē un patiesi sekot Jēzum. Vairāk par to sekojošajās liecībās.

 

 Juliāna Sokolova

“History makers” man ir ļoti īpaša nometne. 4,5 gadus atpakaļ es uz to aizbraucu pirmo reizi, un tā bija mana pirmā nometne mūžā. Tolaik es jau pusgadu gāju draudzē, bet personīgi Dievu nepazinu. Otrajā nometnes dienā vakara sapulcē Dievs man ļoti stipri pieskarās un ienāca manā sirdī. Es satiku Viņu personīgi un Viņā atradu to, ko biju meklējusi visu savu dzīvi. Viņš piepildīja manu tukšumu ar Savu mīlestību, piedeva man visus grēkus, atjaunoja mani, izmainīja manu domāšanu, dzīves mērķi. No šī brīža mana dzīve izmainījas pilnīgi, jo manī sāka dzīvot un valdīt pats DIEVS. Esmu ļoti pateicīga „History makers” organizatoriem par tādu nometni, redzējumu, saņemtu no Dieva, un jūtīgumu pret Svēto Garu. Es iesaku katram cilvēkam braukt uz šo nometni, jo tur jūs sastapsieties ar Jēzu! Tajā laikā latviešu valodu sapratu tikai daļēji, bet tas man netraucēja, lai satiktos ar Dievu un saņemtu mūžīgo dzīvību. ;) Dievs ir labs!!! Ļoti labs!!!

 

 

Inga Terlanova

Jau kopš bērnības esmu zinājusi par Dievu. Zināju par visiem brīnumiem, ko Jēzus bija darījis, kad Viņš bija šeit, uz zemes. Es pabeidzu svētdienskolu, nokristījos, bet pēc dažiem mēnešiem aizgāju no draudzes un no Dieva. Iemeslu tam nezinu joprojām! Pārgāju mācīties uz citu skolu, un nemanot manī ienāca ļaunums, es sāku nicināt cilvēkus, kāvos, daudz dzēru, klausījos depresīvu mūziku, smēķēju „zālīti” un apmeklēju katru ballīti. Toreiz tas likās forši un stilīgi. Pēc kāda pazīstama cilvēka nāves sāku aizdomāties, vai dzīvei ir kāda jēga? Tagad varu droši teikt, ka jā! Ik pa laikam aizgāju uz dievkalpojumu, bet turpināju ballēties.

 

Kādu dienu pēc dievkalpojuma pārnācu mājās un sāku stāstīt mammai, ka Jelgavā būs kaut kāda lūgšanu nometne, un mana mamma, būdama nekristiete, teica: „Tev ir jābrauc!” Un pienāca liktenīgais 2009. gada 8. februāris un nometne „History Makers 8”! Sākumā visi cilvēki likās savādi un dīvaini smaidīgi! Pie sevi padomāju: „Vai šie gadījumā kaut kur stūrī nepīpē zāli?”

 

Sākās vakara sapulce, un mācītājs Sems sāka runāt par Bībeles varoni- sievieti Tamāru. Bija tāda sajūta, ka mācītājs runā par mani! Un Dievs man pieskārās. Nometnes laikā es iepazinu Dievu, Kurš nekad neatstāj, Dievu, Kuram tu vari uzticēties, Dievu, Kurš nekad nemainās, Dievu, Kurš mīl pat tad, kad esi „savārījis ziepes”! Kopš tā laika ir pagājis kāds laiks, un mana dzīve ir izmainījusies par 180grādiem.

 

Visa slava un gods Jēzum Kristum!

 

 

Sandra Jermacāne

Pirmo reizi man parādījās interese par kristīgajām nometnēm, kad redzēju, ka klasesbiedrenei draugos bija saliktas visvisādas bildes no nometnēm. Pati tajā laikā Dievam neticēju un dzīvoju samērā tipisku pusaudža dzīvi - meklēju savu identitāti visur kur, tikai ne Dievā. Nekad iepriekš nebiju bijusi uz šāda veida vairāku dienu nometnēm, un sapratu, ka arī es vēlos aizbraukt.


Tā nu Dievs mani aizveda uz vienu no HM nometnēm (martā 2008), lai gan Viņu vēl nepazinu. Aizgāju uz vakara sapulci un nesapratu neko no tās – kāpēc jādzied visu laiku viena un tā pati rindiņa dziesmā, kāpēc citi ceļ rokas, kas notiek vispār? Tad pienāca mirklis, kad sapratu, ka esmu vienīgais cilvēks nometnē, kas tā īsti pat netic Dievam. Jutu, ka man nav tas, kas ir visiem pārējiem. Savā ziņā man pat bija bail (īpaši no mācītāja)!


BET :) bija lietas, ko Dievs man rādīja tieši šajā nometnē. Pirmajā brīdī, kad ieradāmies, redzēju, kā visi satiekas, apskaujas, smaida.. tā, it kā būtu seni draugi. Es redzēju to patieso un neliekuļoto mīlestību starp kristiešiem. Vēl šajā nometnē es sāku iepazīt citus kristiešus, runāties, pavadīt laiku kopā. Es redzēju, ka viņi ir tādi paši cilvēki kā es... un tomēr viņiem bija kaut kas vairāk.


Tā nu es atbraucu mājās, un pamazām Dievs mani aicināja pie Sevis. Un pēc kāda laika arī sapratu, cik ļoti Dievs patiesībā mani mīl, un, galvenais, ka Viņš IR! :)  

 

 

Ilona Kožokara

Uz pirmo „History Makers” nometni pēc draudzenes ieteikuma aizbraucu 2007. gada rudenī, lai izrautos no ikdienas un darba. Atceros, likās tik jocīgi, ka nometnes programmā ir PLAD – personīgais laiks ar Dievu! Un pie tam veselu stundu! :) Nometnē pavadītais laiks un sprediķi bija vērsti uz to, ka Dievs vēlas PERSONĪGAS ATTIECĪBAS AR KATRU NO MUMS. Ka dzīvē ar Dievu ir iespējams kaut kas DAUDZKĀRT VAIRĀK!!!

 

Turpināju braukt uz šīm nometnēm un tajās jutu pamudinājumu attīstīt , galvenokārt, savu lūgšanu dzīvi, attiecības ar Dievu un būt cilvēkam, kas lūdz un meklē Dievu! Kādā no nometnēm tiku īpaši uzrunāta par gavēšanu un sāku to praktizēt savā dzīvē.

 

Kopumā esmu piedalījusies 9 lūgšanu nometnēs, un varētu daudz stāstīt par to, ko Dievs darījis manā dzīvē šajā laikā – uzrunājis, iedrošinājis un devis draugus. Bet nozīmīgākais bija Viņa aicinājums un radītās slāpes lūgt, meklēt un dzīvot kopā ar Viņu pa īstam!!! Būt lūgšanu cilvēkam!

 

Mūs atbalsta:
Bauskas kristīgais centrs
Latvijas Vasarsvētku draudžu centrs
Baltic School of Ministry
Latvijas Lūgšanu tīkls
Make Sense
LEA
Tiešraide